Skautu vakardziesma

Kad ugunskurā beidz kvēlot ogles

Kad ugunskurā beidz kvēlot ogles
Un sarga modrais skats apkārt klīst,
Kad augst` pie debess beidz mirdzēt zvaigznes
Un sīks, sīks lietiņš maigi līst –

Tad lielās teltīs dziļš klusums valda,
Un dziļā miegā skauts sapni redz:
Viņš it kā būtu pie liela galda,
Ko līlija balti šūta sedz.

Ap galdu apkārt ir daudz, daudz skautu,
Bet galda galā sirms vecīts stāv;
Un vecīts raugās ar skatu jautru,
Bet baltā līlija tumsā blāv.

Pēc brīža vecīts dod zīmi skautiem,
Un visi telpu tad atstāt steidz;
Un skauts iet līdzi ar saviem brāļiem,
Un katrs iet un labu veic.

Nav komentāru: