Skauti atzīmē pasaules skautisma simtgadi

Latvijas skauti simtgadi atzīmes nometņojot gan skautisma dzimetnē Liebritānijā
21.Pasaules skautu džamborejā, gan Latvijā nometnē „Skautisma saullēkts”.

Skautisma dzimtenē Anglijā 21. Pasaules skautu džamborejā 12 dienas no 2007. gada 27. jūlija līdz 8. augustam Hylands Park, Chelmsford pulcēsies skauti gandrīz no visām pasaules valstīm. Pasaules skautisma simtgades džamborejas tēma ir „viena pasaule, viens solījums”, kas simbolizē skautisma kopību un jauniešu tikšanos un cerību nākotnē.

40'000 skautu viens otram līdzās nometņos teltīs, iepazīs citas kultūras, iedziļināsies mūsdienu pasaules izaicinājumos, strādās un līksmos. Tie būs dažādu kultūru, dažādas izcelsmes un dažādu reliģiju pārstāvji. Kopā viņi svinēs to, kas viņus vieno un apgūs to, ko viņi var darīt, lai palīdzētu veidot pasauli labāku.

Latvijā skauti un gaidas šo nozīmīgo brīdi sagaidīs nometnē „Skautisma saullēkts” Koknesē, Krievkalna salā.

Pasaules džamborejas laikā, trešdien 2007. gada 1. augustā 8.00, ar Skautisma saullēktu sāksies jaunais skautisma gadsimts. Braunsijas salā - vietā, kur Lords Roberts Bedenpauls 1907. gadā atklāja pirmo skautu nometni, to sagaidīs visu valstu skautu pārstāvji, no Latvijas - rīdzinieks Emīls Krustiņš un valmierietis Henrijs Barviķis. Visā pasaulē, katrs savā valstī, katrs savā kopienā - Saullēktā pūtīs ragu, skaitīs skautu solījumu un darīs labo darbu.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta patstāvību, vajadzību izzināt, atklāt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir ap 700 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO) ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM un WAGGGS dalīborganizācija.

Pielikumā sīkāka informācija par pasākumiem Lielbritānijā un Latvijā.

Sīkāku informāciju varat saņemt sazinoties ar LSGCO izpilddirektori Agniju Jansoni, (mob.tel. 29157780, e-pasts: agnija@skauti.lv)

Pielikums NR 1.

Latvijas skauti piedalīsies pasaules skautisma simtgades džamborejā Lielbritānijā.

 
        Latvijas skautu kontingents 38 dalībnieku sastāvā no 27. jūlija līdz 8. augustam piedalīsies
21. pasaules skautu džamborejā Lielbritānijā, kas veltīta pasaules skautisma simtgadei.
        Skautisma dzimtenē Anglijā 21. Pasaules skautu džamborejā 12 dienas no 2007. gada 27. jūlija
līdz 8. augustam Hylands Park, Chelmsford pulcēsies skauti gandrīz no visām pasaules valstīm.
Pasaules skautisma simtgades džamborejas tēma ir „
viena pasaule, viens solījums”,
kas simbolizē
skautisma kopību un jauniešu tiekšanos un cerību nākotnē.

40'000 skautu viens otram līdzās nometņos teltīs, iepazīs citas kultūras, iedziļināsies mūsdienu pasaules izaicinājumos, strādās un līksmos. Tie būs dažādu kultūru, dažādas izcelsmes un dažādu reliģiju pārstāvji. Kopā viņi svinēs to, kas viņus vieno un apgūs to, ko viņi var darīt lai palīdzētu veidot pasauli labāku.

Džamborejas laikā, trešdien 2007. gada 1. augustā 8.00, ar Skautisma saullēktu sāksies jaunais skautisma gadsimts. Braunsijas salā - vietā, kur Lords Roberts Bedenpauls 1907. gadā atklāja pirmo skautu nometni, to sagaidīs visu valstu skautu pārstāvji, no Latvijas- rīdzinieks Emīls Krustiņš un valmierietis Henrijs Barviķis. Visā pasaulē, katrs savā valstī, katrs savā kopienā - Saullēktā pūtīs ragu, skaitīs skautu solījumu un darīs labo darbu.

Šī būs jau piektā pasaules skautu džamboreja pēc skautisma un gaidisma atjaunošanas Latvijā un devītā Latvijas skautisma pastāvēšanas vēsturē, kurā piedalīsies Latvijas kontingents. Mūsu mērķis ir dot iespēju Latvijas skautiem un gaidām piedalīties šajā nozīmīgajā pasaules skautu jubilejas nometnē. Tā ir lieliska iespēja pārstāvēt savu valsti, jo nometnes laikā katrai valstij būs jāvada sev raksturīgas nodarbības. Ar kontingenta atbalstītāju Kesko Agro Latvija, Body Shop, Normana Graustiņa, If Latvia un Latvijas Republikas vēstniecības Londonā atbalstu no Latvijas esam sagatavojuši „Lielvārdes jostas” nodarbību un „Puzuru” nodarbību, kas citu valstu skautiem un vadītājiem dos iespēju iepazīt mūsu kultūru un tradīcijas. Sadarbībā ar Latvijas institūtu un Tūrisma attīstības valsts aģentūru, tiks izveidots arī Latvijas informatīvais stends. Savukārt 2. augustā džamborejā notiks Japānas skautu organizētā Latvijas skautu vadītāja Belizara Radziņa Sudraba vilka ordeņa nodošana atpakaļ Latvijas skautiem. Uz pasaules skautu simtgades džamboreju dosimies ar lepnumu par Latvijas skautismu un degsmi pārstāvēt savu valsti.

Sīkāku informāciju par pasākumiem Lielbritānijā varat saņemt sazinoties ar 21. pasaules skautu džamborejas Latvijas kontingenta vadītāju Ivaru Šmitu (mob.tel. 26380555, e-pasts: kontrolpunkts@inbox.lv)

Pielikums NR 2.

Latvijas skauti un gaidas skautisma saullēktu sagaidīs Krievkalna salā, Koknesē.

Latvijas skauti un gaidas Pasaules skautisma simtgadi atzīmes nometnē „Skautisma saullēkts” Krievkalna salā, Koknesē, no 30.jūlija līdz 4.augustam. Nometnē piedalīsies 150 dalībnieku no visas Latvijas, bet 1.augustā ikviens Latvijas iedzīvotājs un viesis tiek aicināts piedalīties svinībās.

100 gadus atpakaļ, Anglijā uz Braunsijas salas 20 zēni piedalījās Pirmajā skautu nometnē. Šodien tā ir vispasaules bērnu un jauniešu kustība, kura apvieno 28 miljonus biedru. Arī nomete „Skautisma saullēkts”, kas ir veidota, līdzīgi kā pirmā nometne, uz salas.

Kopīgi nometņojot – strādājot un līksmojot, bērni un jaunieši veicina savstarpējo draudzību, iecietību, saprot dažādību un sadarbojas visu paaudžu cilvēki. Nometnes laikā dalībnieki piedalīsies dažādās radošās, izglītojošās, sportiskās un izklaidējošās nodarbībās, dosies pētniecības gājienā pa Kokneses apkārtni, kā arī piedalīsies mini Olimpiskajās spēles.

1.augusta rītā pl.8:00, tāpat, kā ar pārējie skauti visā pasaulē, atkārtos reiz doto solījumu „Ar visiem spēkiem censties būt uzticīgs Dievam un Latvijai, palīdzēt tuvākam katrā brīdī un pildīt skautu likumus”, veidos miera dūju, tādējādi simbolizējot kustības spēju pastāvēt jau 100 gadus, vienojot miljoniem jauniešu no dažādām valstīm, kultūrām un reliģijām.

„Skautisma saullēktā” dienā gaidām ciemos ikvienu, kurš reiz ir devis skautu un gaidu solījumu, kā arī ikvienu, kurš vēlās to dot.

Sīkāku informāciju par pasākumiem Latvijā varat saņemt sazinoties ar LSGCO izpilddirektori Agniju Jansoni, (mob.tel. 29157780, e-pasts: agnija@skauti.lv)

Gaismas aplis un Tezē vakars

Gaismas aplis un Tezē vakars

„Kurzemnieks” piektdiena, 2007.gada 29 jūnijs
8. jūlijā no 22.15 kuldīdznieki aicināti pulcēties nebijušā pasākumā, kas sāksies pie pilsētas domes. Tās fasāde būs noformēta ar sarkanu audumu un izgaismota no iekšienes līdzīgi kā Tezē* (Taize). Pēc dziesmām visi kopā veidos Gaismas apli ap vecpilsētu, skanēs lūgšana, sadodoties rokās.IdejaIr vērtības, kas mūs vieno no sirds uz sirdi pāri uzskatiem, paaudzēm, tautībām. Kas vieno mūs, kas ejam uz dažādiem dievnamiem, pasākumiem, gadskārtu svētkiem vai vienatnē mēģinām rast vienīgo pareizo izvēli savai ticības piederībai? Mīlestība. ,,Mīli un pasaki to ar savu dzīvi!” teicis Tezē kopienas dibinātājs brālis Rožē.Dažādu konfesiju Kuldīgas baznīcu jaunieši pēc Sv. Annas draudzes padomes ierosinājuma kopā ar skautu organizāciju, Saldus Sv. Jāņa, Talsu baptistu draudžu aktīvistiem, Kurzemes kristīgo jauniešu saieta dalībniekiem ar Kuldīgas domes atbalstu organizē Tezē vakaru un Gaismas apli visiem kristiešiem un kuldīdzniekiem, kuriem sāp negatīvais mūsu pilsētā un ģimenēs, mūsu attiecībās un kuri gatavi pievienoties kopīgai lūgšanai. Nevis cīnīties ar tumsu, bet iedegt gaismu! (Pirms vairākiem gadiem kāda kuldīdzniece atrakstīja Kurzemniekam vēstuli, kurā rosināja kristiešus izveidot Baltijas ceļu ap pilsētu un vienoties lūgšanā pret narkomānijas, alkoholisma, vardarbības un citu negāciju pastiprināšanos. Tā vietā otrdienās sākās starpkonfesionālas lūgšanas par Kuldīgu.)8. jūlija pasākums apvienos iedvesmu no dažādiem notikumiem: Tezē kopienas lūgšanām Francijā un Tezē dienām Saldū, Talsu kristīgās mūzikas festivāla Padod uguni!, Kuldīgas 18. novembra Gaismas ceļa Liepājas ielā un Pilsētas svētkiem. NoriseSākumā pie domes skanēs Tezē dziesmas dažādās valodās: latīņu, poļu, franču, angļu, krievu u.c. Tad dažādu pilsētu un draudžu jaunieši palīdzēs kuldīdzniekiem vienoties skanīgo Tezē dziesmu latviskotās melodijās. Vārdi izteikti dažās rindiņās, kas atkārtojas, tie būs redzami uz lielajiem ekrāniem. Par tālāko rīcību dalībnieki tiks informēti pa mikrofonu. Pirms pusnakts, padodot uguni no skautu lāpām, iedegsim līdzpaņemtās sveces stikla vai plastmasas trauciņos. Tad dalībnieki ar lāpneša palīdzību tiks sadalīti divās grupās. Katras priekšgalā lāpnesis novirzīs cilvēkus pa maršrutu, kurā jau būs izvietojušies skauti, kas dos norādījumus, lai loks noslēgtos. Skauti arī gādās par lūgšanas vienlaicīgumu, tomēr ieteicams ņemt līdzi šeit publicēto lūgšanas tekstu. Apļa maršruts: Baznīcas iela – katoļu kvartāls – Liepājas iela – Pilsētas laukums – Smilšu iela – 1905. gada parks – Baznīcas iela. Kad sava vieta Gaismas aplī izvēlēta, noliksim svecīti sev priekšā uz ielas un sadosimies rokās ar blakus stāvētājiem. Pēc viena baznīcas zvana kā signāla sāksies kopīgā lūgšana balsī. Pēc tās līdz atkārtotam baznīcas zvanam paliksim sadevušies rokās personīgām lūgšanām klusumā. Pēc tam varēs atgriezties pie Tezē dziedājumiem līdz plkst. 2.00 vai doties mājās. Nāc! Šis aicinājums domāts arī tev!* Tezē kristīgo brāļu kopiena Francijā ik nedēļu uzņem no diviem līdz septiņiem tūkstošiem kristīgu jauniešu no dažādām konfesijām un valstīm. Lūgšanās, lekcijās un darba grupās viņi piedzīvo neparastu pieredzi garam, prātam un jūtām. Tezē bijuši daudzi kuldīdznieki. Gaismas apļa lūgšanaKristu, kas esi mīlestība,mēs Tev pateicamies par savu pilsētu Kuldīgu, mēs Tevi lūdzam par savu pilsētu Kuldīgu, lai tās vadītāji un mēs, iedzīvotāji, vēl vairāk rūpētos par tās kopīgo labumu, saglabātu tās vērtības,gribētu ne tik daudz būt ņēmēji un prasītāji,cik dot Tev savu pienesumu.Mēs Tevi lūdzam par savu pilsētu Kuldīgu, mēs lūdzam par ikkatru namu,lai mūsu pilsētā ienāk vairāk saticības, sadarbības, izpalīdzības, līdzcietības kaimiņu un mūsu ikkatra ceļā.Lai vairojas Kuldīgas pilnvērtīgas attīstības iespējas!Mēs lūdzam, lai Tu ieliec mūsos mīlestību saudzēt Kuldīgas savdabīgo un brīnišķo dabu.Mēs lūdzam sapratni un spēku veicināt veselīgu dzīvesveidu un vidi.Mēs Tevi lūdzam par mūsu ģimenēm,lai tajās var rasties bērni,lai mūsu ģimenēs viņi saņem mīlestību, labvēlību, viņiem pietiekami veltītu vecāku laiku, normālus sadzīves apstākļus.Mēs lūdzam, lai gan pieaugušie, gan bērni būtu brīvi no atkarībām, iekšēji brīvi no kārdinājumiem, kurus uzspiež apkārtējā pasaule,kas piedāvā caur vilinājumiem dot ērtības, atzinību, veselību, nākotnes redzējumu,bet patiesībā ved prom no pilnvērtīgas dzīves un gandarījuma tagad un mūžībā.Brāļi un māsas,mēs lūdzam par sadraudzību savā starpā zem tā, kas mūs vieno: Kristus mīlestība un vārda patiesība, labā vēsts.Mīliet un pasakiet to ar savu dzīvi!Pateicība Dievam!Rīcības komitejas vārdā – Igo Midrijānis

Gaismas aplis

Gaida Gaismas aplis un Tezē vakars

Kurzemnieks” piektdiena, 2007. 6 jūlijs

Svētdien no plkst. 22.15 kuldīdznieki aicināti pulcēties nebijušā pasākumā, kas sāksies pie domes Baznīcas ielā. Pēc dziesmām Tezē klostera stilā tiks veidots Gaismas aplis ap vecpilsētu, skanēs lūgšana, visiem sadodoties rokās. To rīko dažādu konfesiju Kuldīgas baznīcu jaunieši pēc Sv. Annas draudzes padomes ierosinājuma kopā ar skautu organizāciju, Saldus Sv. Jāņa, Talsu baptistu draudzes aktīvistiem, Kurzemes kristīgo jauniešu saieta dalībniekiem un ar Kuldīgas domes atbalstu. Pasākuma mērķis – pulcināt visus kristiešus un citus kuldīdzniekus, kuriem sāp negatīvais pilsētā un mūsu attiecībās, lai pievienotos kopīgai lūgšanai (teksts atrodams 30. jūnija Kurzemniekā), organizatoru vārdā stāsta Igo Midrijānis. Pirms pusnakts, padodot uguni no skautu lāpām, visi varēs iedegt līdzpaņemtās sveces stikla vai plastmasas trauciņos.

Gaismas aplis Kuldīgā

Lai pilsētā ienāktu gara gaisma

„Kurzemnieks„trešdiena, 2007.gada 11 jūlijs
Lai gan lietus un aukstums svētdienas naktī Gaismas apļa organizatoriem lika nedaudz mainīt scenāriju, pasākums Kuldīgā izdevās. Ar domu iedegt gaismu, nevis cīnīties pret tumsu pēc 22.00 Rātslaukumā pulcējās aptuveni 150 cilvēku: kuldīdznieki, Saldus un Talsu draudžu pārstāvji, Kurzemes kristīgo jauniešu saieta dalībnieki u.c. Mācītājs Viesturs Pirro ar prieku atzina, ka beidzot izdevies Kuldīgā īstenot populārās svētvietas – Tezē klostera Francijā – ideju: kopā lūgt par visu sabiedrībā notiekošo. To atgādināja arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūveris. Rīcības komitejas vadītājs Igo Midrijānis pastāstīja, ka Gaismas apļa iecere radusies jau pirms vairākiem gadiem pēc kādas Kurzemnieka lasītājas ierosinājuma izveidot ko līdzīgu Baltijas ceļam, kurā cilvēki sadodas rokās, simbolizējot vienotību un vēloties mainīties uz labo. Tā savienojusies ar kopīgas lūgšanas ideju, kas radusies pēc atgriešanās no Tezē klostera. Šī kopiena ik nedēļas uzņem vairākus tūkstošus kristiešu no dažādām konfesijām un valstīm, tur augas dienas viņi pavada lūgšanās, garīgos dziedājumos, lekcijās un darba grupās. Tezē bijuši daudzi kuldīdznieki. Aptaujāto kuldīdznieku atziņas bija aptuveni tādas: „Atšķirībā no tradicionālā Krusta ceļa, kas ik gadu Lieldienās notiek Kuldīgā, Gaismas aplis ir nebijis pasākums, un kristīgo tekstu dziedāšana kā karaoke – vēl maz pierasta. Varbūt nebija arī piemērots laiks: lietus, svētdienas vakars u.tml. Tomēr jauki, kas vismaz tik daudzi atnāca, saprotot, ka tieši kopīgā lūgšanā, nevis negatīvismā ir spēks. Būtu labi to atkārtot.” Īsi pirms pusnakts skauti ar lāpām aizdedza sveces. Pēc I.Midrijāņa aicinājuma visi sastājās aplī pie domes, kuras kāpnes bija izgreznotas ar sarkanām lentēm. „Mūsu ir par maz, lai aptvertu vecpilsētu, kā bijām iecerējuši. Tāpēc, brāļi un māsas, mīlestību uz Dievu, pilsētu, ģimenēm, kaimiņiem un sadraudzību apliecināsim tepat,” teica I.Midrijānis. Kopīgi tika lūgts, lai vietējā vara un iedzīvotāji vēl vairāk rūpētos par pilsētas kopīgo labumu, saglabātu tās vērtības, gribētu būt vairāk devēji nekā ņēmēji un prasītāji; lai mūsu vidū ienāk lielāka saticība, sadarbība, izpalīdzība un līdzcietība; lai vairojas mūsu attīstības iespējas; lai tiktu saudzēta Kuldīgas savdabīgā, brīnišķā daba un veicināts veselīgs dzīvesveids; lai ģimenēs rastos bērni un tie saņemtu mīlestību, labvēlību, normālus sadzīves apstākļus; lai gan pieaugušie, gan bērni būtu brīvi no atkarībām, kārdinājumiem, ko uzspiež apkārtējā pasaule, kas piedāvā maldīgas ērtības, atzinību un veselību, bet patiesībā ved prom no pilnvērtīgas dzīves un gandarījuma. Pēc tam daudzi devās mājās, bet daži vēl palika dziedāt Tezē dziesmas dažādās valodās, kā to dara daudznacionālās kopienas apmeklētāji. Daina Tāfelberga

Bildes

Gaismas Aplis

Skautu likumi, solījums un devīze

Skautu likumi

  1. Skauts ir patiess
  2. Skauts ir uzticīgs tēvijai
  3. Skauts ir pašaizliedzīgs un palīdzīgs
  4. Skauts ir draudzīgs un iecietīgs
  5. Skauts ir pieklājīgs
  6. Skauts ir dabas draugs
  7. Skauts ir paklausīgs
  8. Skauts ir možs grūtībās
  9. Skauts ir darbīgs un taupīgs
  10. Skauts ir tīrs domās, vārdos un darbos

1. Skauts ir patiess

— Ja skauts ko apliecina, tad tas tiešām tā ir. Ja skauts uzņemas kādu darbu, tad arvien var paļauties, ka viņš to pēc labākās apziņas izpildīs, pārvarot visus kavēkļus. Melodams, vai neizpildīdams apsolīto, skauts zaudē savu nozīmi un beidz savas skautu gaitas.

2. Skauts ir uzticīgs tēvijai

— Skauts visiem spēkiem sekmē savas tautas labklājību un izkopj viņas īpatnības. No ikviena darba redzams, ka viņš īsts savas tautas dēls. Bet skauts apzinās, ka pasaulē ir arī citas tautas, katra ar savām īpatnībām un vērtībām, kuras viņš nevar nonievāt.

3. Skauts ir pašaizliedzīgs un palīdzīgs

— Skauts atsakās no paša priekiem, ērtībām, drošības, kad jāpalīdz citiem. Viņš arvien modrs glābt dzīvības un palīdzēt cietējiem. Ja skauts ir neziņā, kā rīkoties, viņš apdomā: «Kas būs maniem tuvākajiem noderīgāks?» un tad rīkojas. Skautam jāprot izšķirt, kas būs noderīgākais, lai varētu saprātīgāk rīkoties. Tādēļ skauts piesavinās visādas zināšanas, kā palīdzēt tuvākiem, un cenšas ikdienas izdarīt vismaz vienu «labo darbu», t.i. pakalpojumu bez atlīdzības.

4. Skauts ir draudzīgs un iecietīgs

— Skauts nav iedomīgs un nenicina nevienu cilvēku, bet novērtē to pēc labākās apziņas un cenšas būt ikviena draugs, kas šādas draudzības cienīgs. Skauts ir kā brālis katram citam skautam Latvijā, un arī visā pasaulē. Skauts ir iecietīgs un neiedomā, ka viņa domas ir vienīgi pareizas. Tāpat skauts labi sadzīvo ar saviem darba devējiem un padotajiem.

5. Skauts ir pieklājīgs

— Skauts izturas ar citiem tā, kā vēlas redzēt citus izturamies pret sevi. Viņš arvien ir laipns un uzmanīgs, sevišķi ar bērniem, sievietēm, sirmgalvjiem un dzīves pabērniem. Skauts ir kārtīgs un pieklājīgs apģērbā, izskatā un rīcībā.

6. Skauts ir dabas draugs

— Skauts saudzē visu dzīvo radību. Viņš, cik vien iespējams, pasargā dzīvniekus no sāpēm un nenogalina bez vajadzības. Kur spēdams, skauts palīdz derīgiem mājas un meža dzīvniekiem.

7. Skauts ir paklausīgs

— Skauts bez ierunas paklausa saviem vecākiem un priekšniekiem, ar prieku un nekavējoties. Viņš saprot, ka katram darbam vajadzīgs savs rīkotājs — ja tam neklausītu, tad darbs neizdotos. Tikai uzdoto izpildījis, skauts var celt ierunas.

8. Skauts ir možs grūtībās

— Skauts nekad nesūdzas par grūtumiem, nevaimanā un nesūrojas, ja kas neizdodas, bet turpina darbu dziedot un smaidot. Skauts pārvar visādus šķēršļus un kavēkļus možā garā un pabeidz iesākto darbu.

9. Skauts ir darbīgs un taupīgs

— Skauts apzinās, ka darbs ir dzīves pamats. Bez nopietna darba neviens pasākums neizdodas, un sliņķis ir citiem tikai par slogu. Kur spēdams skauts ietaupa nebaltām dienām. Tomēr skauts nav mantrausīgs un skops un mīļu prātu palīdz trūkumā citiem.

10. Skauts ir tīrs domās, vārdos un darbos

— Skauts neļaujas iekārdināties, nekrietni runāt, domāt vai darīt ko netīru. Viņš nelieto nekādas narkotikas, nesmēķē un savaldās vārdos un darbos, lai neizdarītu ko tādu, kas mazinātu viņa cienīgumu.

Skautu solījums


Modrībā par savu godu, apņemos visiem spēkiem censties:

  1. būt uzticīgs Dievam un Latvijai,
  2. palīdzēt tuvākajam katrā brīdī un
  3. pildīt skautu likumus.

Modrībā par savu godu, apņemos visiem spēkiem censties — Zēns, kas apņēmies kaut ko izdarīt un tad to nedara, nav nekāds lāga zēns. Skauts, kas netur savu solījumu — nav vairs skauts.

Būt uzticīgs Dievam — Skautos var iestāties visādu ticību zēni bez kādas šķirošanas. Bet skauts uzticīgs Dievam — pēc labākās apziņas pilda visu, ko prasa viņa ticība. Skauts arī iecietīgs ar tiem, kas kalpo Dievam citādā veidā.

Būt uzticīgs Latvijai — Skauts cenšas izaugt par krietnu un derīgu Latvijas pilsoni, un jau mazotnē lūko viņu visādi stiprināt, kaut arī sīkumos. Skauts arvien atsaucas, kad Latvijai vajadzīga viņa palīdzība, neļauj to nonievāt un gatavs ziedot tās labā visu, pat dzīvību. Lai būtu modrs par Latviju, skauts arī modrs par sevi pašu, jo apzinās, ka kļūstot pats spējīgāks, varēs arī Latvijai vairāk palīdzēt.

Palīdzēt tuvākajam katrā brīdī — Skautam nepārspējams paņēmiens, kā kļūt laimīgam — darot citus laimīgus. Tādēļ skauts jebkurā brīdī gatavs palīdzēt ikvienam, kam viņa palīdzība vajadzīga, bez kādas atlīdzības. Par ilgstošu darbu, protams, var saņemt algu.

Pildīt skautu likumus — Skautu likumi noteic skauta dzīves veidu un darbus, un viņus nepildīdams, skauts vairs nav skauts.

Devīze

Skautu sauksme (devīze) ir teiciens “Esi Modrs!”. Atbilde “Arvien Modrs!”. Skauts ir modrs par savu garīgo un fizisko attīsību, vispusīgi attīstīdams un izkopdams savas spējas, lai izaugtu par krietnu un pilnvērtīgu cilvēku. Bet tikpat modrs skauts ir arī par citiem cilvēkiem un par savu dzimteni. Tiklīdz viņš pamana iespēju kur palīdzēt – viņš to dara, jau iepriekš sagatavojoties dažādiem palīdzības veidiem.

Šo devīzi skautisma dibinātājs Roberts Beiden – Pauels grāmatā “Skautisms zēniem” izskaidro šādi: “Skautu sauka ir “ESI MODRS!”. Tas nozīmē, ka jums vienmēr jābūt sagatavotiem miesā un garā savam pienākumam.

Būt modram nozīmē garā nozīmē vingrināties paklausīt katram rīkojumam un arī iztēloties iepriekš katru gadījumu, kas varētu notikt, lai īstā laikā zinātu īsto darbu, ko tad ar labpatiku darītu. Būt modram miesā nozīmē kļūt spēcīgam un darbīgam, lai spētu veikt īsto lietu īstā laikā un arī tā darītu.”

Skauts ik brīdi ir modrs pildīt savus pienākumus, stāties pretī briesmām, lai palīdzētu citiem. Skauts ir modrs – jau iepriekš viņš pārdomā un vingrinās, kā izturēties nelaimes gadījumos un nejaušībās, lai būtu nodrošināts pret jebkuru pārsteigumu. Skauts noteikti zina, kas darāms, ja atgadās kaut kas negaidīts.

Ar šo sauksmi skauti viens otru mudina sekmīgām dzīves gaitām. Vadītājs bieži uzsauc saviem skautiem: “Būsim Modri!”, uz ko tie atbild: “Arvien Modrs!”. Sauksmi lieto arī oficiālos sasveicināšanās gadījumos – parādēs, svinībās, skautu vadoņi ar to uzrunā dažādās skautu sanāksmēs.

Roveru sagaita Tērvetē

Roveru sagaita Tērvetē

Skautisms Latvijā

Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā atrazdamies bēgļu gaitās Krievijā iepazinās ar skautisma idejām. Viņiem atgriežoties no bēgļu gaitām 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāk savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē. Drīz pēc tam skauti savu darbību uzsāk arī Jelgavā un Talsos.

1920. gada13.septembrī tika saņemts no Anglijas atzīto pasaules skautu organizāciju saraksts, kurā bija arī Latvijas vārds.

1921. gada 6. aprīlī tiek reģistrēta Latvijas Skautu Centrālā organizācija. Maijā LSCO biedru sapulce, kurā tiek ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kurš vēlāk kļūst par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustība Latvijā strauji attīstās. Līdz 1940. gadam Latvijā notikušas 4. Lielās nometnes, 1933. gadā Latvijā viesojas R.Beiden – Pauels, kā atzinību par savu darbu viņš saņem 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1938.gadā notiek skautisma 20 gadu jubilejas parāde, kurā piedalās 2400 skautu. Pēc 1938. gada datiem Latvijā darbojas 205 skautu vienības, organizācijā kopumā ir 8114 dalībnieki.

Pasaules skautu vadonis lords Beiden – Pauels ( no kreisās) un LSCO prezidents ģen. K.Goppers

1940. gadā, kad Latviju okupē Padomju Savienība skautu organizācija tiek likvidēta. Tiek apcietināti un nošauti, Latvijas skautu priekšnieks ģen. K.Goppers un vad. T.Baltpurviņš. daudzi skauti un vadītāji tiek apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.

1945. gadā latviešu skauti atjauno savu darbību trimdā, zemēs kurās kara beigās nonāca daudzi latvieši. Sākumā latviešu skauti darbojās Vācijā, Belģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Latviešiem izceļojot tālāk pasaulē skautu vienības radās arī citās valstīs – Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajās Valstīs joprojām darbojas latviešu skautu vienības.

Sākoties Atmodai, Latvijā atdzimst arī skautisma idejas, izveidojas Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdz latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši skautot visus garos okupācijas gadus, savās mītnes zemēs, kamēr šeit Latvijā skautošana bija aizliegta. 1990. gadā apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām tiek izveidota Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā organizācija – LSGCO.

1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tiek atjaunoti Pasaules skautu organizācijā WOSM ar nosacījumu, ka statūtos tiek veiktas nelielas korekcijas. Oficiālo atzīšanas rakstu saņēmām 1996. gadā Pasaules skautu konferencē Oslo Norvēģijā.